Lai gan telemedicīna nav jauns jēdziens, pēdējos gados tā vairs nav izvēles jautājums. Pandēmija turpinās, taču pasaule ir pielāgojusies jaunajiem apstākļiem, un tagad ir pienācis laiks pārvērtēt, kuras no epidemioloģiskās krīzes sākumā ieviestajām izmaiņām ir vērts saglabāt un kur atgriezties pie iepriekšējām pieejām veselības aprūpes procesā.
Pandēmija pieprasīja jaunus risinājumus
Gadu pirms Covid-19 pandēmijas klīnika, kurā strādāja ģimenes ārste Dārta Geižāne, bija uzsākusi sadarbību ar vienu no retajām toreiz Latvijā pieejamajām telemedicīnas platformām. Tas bija pieņemams risinājums retajiem gadījumiem, kad bija nepieciešama attālināta konsultācija, taču ne pietiekami labs, lai ārsti būtu motivēti to izmantot. "Atceros brīdi, kad saņēmām informāciju par ārkārtas situāciju pandēmijas sākumā. Sapratām, ka klīnika būs pilnībā jāpārveido no klātienes uz attālinātu darbu. Zināmā mērā pandēmija, tāpat kā jebkura krīze, nozīmēja izaugsmi. Produkts jau eksistēja (varbūt ne īpaši labā kvalitātē), taču lielākajai sabiedrības daļai īsti nebija tā nepieciešamības. Tad pēkšņi visi – gan ārsti, gan pacienti – tika iemesti attālinātā darbā. Kā ģimenes ārsti mēs nevarējām atļauties vienkārši aizvērt praksi un gaidīt pandēmijas beigas," atceras Dr. Geižāne.
Viena no pamatproblēmām, ar ko ārsti joprojām saskaras, vēloties veikt attālinātas konsultācijas, ir vājš tiesiskais regulējums, kas mainās pārāk lēni (salīdzinot ar zinātnes un tehnoloģiju attīstības tempu). Vēl nesen Ārstniecības likumā ārsta konsultācija bija definēta kā process, kas notiek klātienē, pārbaudot pacienta identitāti (tostarp GDPR privātuma vadlīnijas) – saskaņā ar šo likumu nebija iespējams konsultēt pa tālruni, WhatsApp vai e-pastu. Tomēr Dr. Geižāne min, ka daudzi ārsti to tik un tā darīja, jo citādi nebija iespējams pielāgoties apstākļiem. Turklāt likuma nespēja ātri pielāgoties nebija vienīgais trūkums – šīs "konsultācijas" parasti bija īsas, saīsinātas sarunas, un bieži (ar pārtraukumiem atbildot vairākiem cilvēkiem dienā) ārsti zaudēja laika izjūtu, un stundas tika veltītas šāda veida nepilnvērtīgai saskarsmei ar pacientiem. "Ir daudz labāk, ja ir iespējams sarīkot pienācīgu attālinātu konsultāciju, kurā ārsts var veltīt pilnu uzmanību pacientam un saņemt pienācīgu atlīdzību par ieguldīto laiku," viņa uzsver.
"Tas bija 2020. gada vidū, kad, skrienot, klausījos podkāstu par telemedicīnu, un man šķita nelietderīgi, ka tā nav populāra Latvijā, īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju," dalās **Roberts Lasovskis, telemedicīnas jaunuzņēmuma Medon līdzdibinātājs**. "Mana interese tikai turpināja augt, tāpēc sāku nopietni izvērtēt esošos risinājumus un tirgu, kā arī runāju ar draugiem un paziņām – arī viņiem tas šķita interesanti, un pavisam drīz mēs sanācām kopā un sākām programmēt. Sākumā bijām ļoti naivi – mēs neko nezinājām par Latvijas veselības aprūpes sistēmu un paļāvāmies tikai uz dažu radinieku un draugu, kas strādā šajā jomā, palīdzību."
Kāda ir atšķirība starp telemedicīnas platformas izmantošanu un vienkāršu zvanu pa tālruni vai datoru? Pēc Roberta domām, galvenie ieguvumi ārstiem ir aptuveni divreiz lielāka vizītes maksas daļa (80-90%) salīdzinājumā ar darbu klātienes klīnikā, iespēja viegli pielāgot sistēmu savām vajadzībām (noteikt pieejamos laikus, vizītes ilgumu, cenu un tamlīdzīgi), viegli pieejama informācija par pacientu, receptes (U27 veidlapas) digitāla aizpildīšana, kā arī tas, ka nav jāuztraucas par administratīvo pusi un rēķiniem. Savukārt pacientiem tiek nodrošināta labāka piekļuve veselības aprūpei un lielāka ārsta uzmanība, kurš var koncentrēties uz komunikāciju, nevis "cīņu" ar tehnoloģiju.
Medon platformas izskats no ārsta skatpunkta. Šobrīd vairāk nekā 100 ārsti, kas pārstāv dažādas specialitātes, izmanto Medon platformu.
Telemedicīna ārsta praksē
Tomēr galvenā grūtība telemedicīnas platformām ir tā, ka veselības aprūpe ir īpaši sarežģīta joma – jānodrošina ne tikai video zvanu stabilitāte un lietotāja pieredze, bet arī – datu drošība. "Liela daļa Medon sākotnējā darba bija eksperimenti un centieni panākt līdzsvaru starp nepieciešamajiem drošības pasākumiem un pakalpojuma padarīšanu pēc iespējas ērtākam gan ārstam, gan pacientam," atceras Roberts.
No ģimenes ārstu skatpunkta lielākais klupšanas akmens telemedicīnai joprojām ir datu drošība. Tāpēc specializētām platformām ir priekšrocība, jo tām nepieciešami autentifikācijas rīki, kas parasti ir internetbanka vai elektroniskā identifikācijas karte. Tas palīdz ārstam būt pārliecinātam, ka persona, ko viņš redz ekrānā, visticamāk ir tā, par ko viņa uzdodas, un ka var sākt sarunu par sensitīviem datiem, kurus nedrīkst izpaust trešajai personai. "Visām telemedicīnas platformām jāsaprot, ka pacienta un datu drošība ir absolūti pirmajā vietā. Pārējā platformas darbība lielā mērā ir triviāla," uzsver Dr. Geižāne. Starp citu, tāpēc telemedicīna ir piemērotāka nevis tiem pacientiem, kas ar to jau iepazinušies, nevis pirmreizējām konsultācijām.
Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka attālinātām konsultācijām ir robežas: "Ja pacientam ir sāpes krūtīs vai elpas trūkums, ārsts nevar darīt neko vairāk kā mudināt viņu meklēt neatliekamo palīdzību, jo bez apskates nav iespējams pateikt, vai tas ir muskuļa sastiepums vai apendicīts. Tāpēc telemedicīnas platformām labāk jāinformē pacienti par to, kāda veida konsultācijas ir iespējamas."
Attālinātām konsultācijām ir arī problēmas, ko nav tik viegli iedomāties. Piemēram – pārāk viegla pieejamība – kas var izklausīties dīvaini un pretrunīgi. Taču realitāte ir tāda, ka ārsta laiku sāk aizņemt vairāk pacientu ar nelieliem sūdzībām, ko var vienkārši atrisināt ar pašaprūpi. Jāņem vērā kvartārās profilakses princips, kas nozīmē pacienta aizsardzību no pārmērīgas medikamentu lietošanas. Tajā pašā laikā attālināto konsultāciju attīstība ir ļoti svarīga senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Tomēr – īpaši runājot par senioriem – rodas jautājums – vai viņiem ir atbilstošas IT prasmes? Dr. Geižāne gan praksē, gan pētījumos šajā jomā ir novērojusi, ka jaunāki cilvēki bieži pārāk bieži izmanto attālinātās konsultācijas iespējas, savukārt vecākā paaudze bieži negūst no telemedicīnas tik lielu labumu, cik mēs varētu cerēt.
Lai gan pandēmija burtiski piespieda veselības aprūpi aktīvi izmantot telemedicīnu, tā joprojām ir jauna veselības aprūpes metode, un tās kā ikdienas (nevis pagaidu) rīka izmantošanas uzsākšana ir lēns process. Roberts atzīst, ka ārsti ir aizņemti un pārslogoti, un tāpēc reti viņiem ir laiks un enerģija meklēt jaunas pieejas vai izmaiņas savā darba rutīnā.
Medon pamatkomanda: Andrejs Mironovs, CTO, līdzdibinātājs; Helvijs Henšelis, COO, līdzdibinātājs; Roberts Lasovskis, izpilddirektors, dibinātājs
Nākotnes vīzija
Uzņēmuma pirmsākumos bija skaidrs, ka nepieciešams komandas biedrs, kas pārzina veselības aprūpes sistēmu, tāpēc Medon piesaistīja sirds ķirurgu Mārtiņu Ērglis kā vienu no līdzdibinātājiem. Pēc tam, kad prototips bija gatavs un sākās ārstu piesaiste, Medon aktīvi sekoja viņu vajadzībām un komentāriem par platformu, atceras Roberts. "Tagad tas vairs nenotiek tādā pašā apjomā, taču mums joprojām ir WhatsApp grupa ar ārstiem, kuri ir motivēti aktīvi piedalīties platformas attīstībā. Šobrīd tas galvenokārt nozīmē papildu funkcionalitāti, kas varētu optimizēt ārstu darbu."
Pieaugošā izpratne par veselības aprūpes sistēmu un ārstu vajadzībām Medon ir sniegusi arvien vairāk partnerību – atbalsts ir gūts vairākās valsts un pašvaldību inovāciju programmās. Lielākā ir bijusi Nacionālā veselības dienesta (NVD) iniciatīva "Open Health Labs", kur no aptuveni 80 starptautiskiem jaunuzņēmumu pieteikumiem sadarbībai ar Latvijas slimnīcām tika izvēlēti astoņi, un tikai četri projekti sasniedza izmēģinājuma posmu. Medon bija viens no šiem četriem, un rezultātā tas ir uzsācis sadarbību ar Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru, precīzi pielāgojot telemedicīnas risinājumu to vajadzībām un infrastruktūrai (integrējot video zvana iespēju esošajā IT sistēmā).
Digitālā veselība, tostarp telemedicīna, nesen kļuvusi par Veselības ministrijas prioritāti. Šobrīd likumā ir vairākas neskaidrības, kas rada problēmas, piemēram, iepriekš minētā slikti definētā attālinātā konsultācija – ko tā nozīmē pacientam, klīnikai, un kādas ir atbilstības prasības? Roberts uzsver, ka telemedicīnas attīstībai Latvijā tā ir galvenā prioritāte, kas jārisina: "Sakārtota telemedicīna kā efektīvs rīks ārstiem būtiski uzlabotu veselības aprūpi, padarot to pieejamāku pacientiem un atvieglojot ārstu darbu. Turklāt telemedicīna atvieglo ekspertu piesaisti no citām valstīm vai, gluži pretēji, sniedz Latvijas ārstiem iespēju strādāt ar plašāku pacientu loku starptautiski, ja viņiem ir tāda kapacitāte."
Vai nākotnē mums būs klīnikas, kas nodrošina valsts finansētu attālinātu veselības aprūpi? Latvijā šāda veida transformācija ir ļoti sarežģīts un ilgstošs process, tāpēc ir grūti paredzēt, kad un kā tas varētu notikt – tomēr Nacionālajam veselības dienestam un Veselības ministrijai ir plāni attīstīt valsts finansētu telemedicīnu ārpus jau valsts finansēto iestāžu darbības jomas, kuras šos pakalpojumus ir tikai pielāgojušas savam pamatdarbam. Tas ļautu jaunuzņēmumiem aktīvāk ienākt veselības aprūpes tirgū.
Kā neizdegt un atrast laiku sev
Nobeigumā Dr. Geižāne uzsver, ka ne tikai pandēmijas dēļ, bet kopumā 21. gadsimtā ir mainījusies sabiedrība un tas, kā cilvēki sazinās ikdienā. Attālinātā komunikācija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, un medicīnai ir jāspēj pielāgoties un mainīties līdzi tai. "Bieži es mudinu savus pacientus – vispirms tiksimies klātienē, taču ar laiku radīsies situācijas, kad nebūs nepieciešams tērēt laiku un naudu ceļošanai, un būs vieglāk konsultēties attālināti. Aptuveni 30% manas prakses pacientu aktīvi izmanto telemedicīnu, un ar pārējiem īsti nav bijusi situācija, kad kāds kategoriski atsakās." Papildus jāatzīmē, ka telemedicīna var palīdzēt ārstiem neizdegt – dodot viņiem brīvību konsultēt dažādos laikos un vietās. "Pagājušais gads bija labs piemērs – man bija daudz vieglāk sarīkot slēpošanas braucienu kopā ar ģimeni," piebilst ārste. "Es varēju attālināti sarīkot lekciju studentiem un pāris konsultācijas, un pēc tam doties slēpot un atpūsties pārējo dienu."
- * *
Šis raksts tapis sadarbībā ar Medicus Bonus – Latvijas žurnālu veselības aprūpes speciālistiem – jaunā sērijā par veselības aprūpes inovācijām Latvijā. Ja esi ārsts, abonements ir bezmaksas – vienkārši raksti uz redakcija@medicusbonus.lv!